Kāds līgums jāslēdz ar valdes locekli?

Praksē nereti rodas jautājums par tiesisko attiecību starp komercsabiedrību un tās valdes locekli noformēšanu, kā arī citas neskaidrības saistībā ar personas iecelšanu un nodarbināšanu SIA vai AS valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (tostarp arī par izmaksājamo atlīdzību un nodokļiem). Šie jautājumi regulēti vairāku likumu kopumā – Komerclikumā (KL), Civillikumā (CL) un nodokļu likumos.

Praksē ar valdes locekļiem slēdz dažādus līgumus: uzņēmuma, vadības, pakalpojuma, darba, pilnvarojuma līgumu utt. Taču ne visi līgumi, noformējot attiecības ar valdes locekli, ir vienlīdz ieteicami.

Vai darba līgums ir piemērotākais variants?

Tā kā tiesisko attiecību noformēšana ar valdes locekli ir specifisks komerctiesību jautājums, likumdevējs izvēlējās to regulēt tikai KL ietvaros. “Darba likumā” (DL) šobrīd nav norāžu par valdes locekļiem.

Tomēr DL nav aizliegts slēgt darba līgumu ar valdes locekli. Izvēloties slēgt darba līgumu, jāievēro KL normas (221.-224.pants par SIA valdi un 301.-311.pants par AS valdi). Tādēļ darba līgumā obligāti jābūt, piemēram, punktam, kurā noteikts, ka līgums noslēgts uz valdes locekļa pilnvaru laiku vai līdz brīdim, kad pieņem lēmumu atsaukt valdes locekli no amata.

Ja faktiski noslēgts darba līgums, taču tas nosaukts citādi, piemēram, par uzņēmuma vai vadības līgumu, ir iespējami riski. Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) praksi tieši prasītājam (“darbiniekam”, “izpildītājam”) jāpierāda, ka viņš nav vēlējies noslēgt uzņēmuma līgumu (AT spriedums lietā SKC-658/2017). Proti, lai konstatētu, ka pušu starpā patiesībā ir darba tiesiskās attiecības (nevis attiecības uz uzņēmuma līguma pamata), prasītājam jāspēj pierādīt, ka viņš nav vēlējies noslēgt uzņēmuma līgumu, taču kādu iekšēju vai ārēju apstākļu ietekmē rīkojies pretēji savai gribai. Izvērtējot attiecību raksturu, tiesa ņem vērā arī personas amatu.

Līdz ar to, ja, pamatojoties uz uzņēmuma līgumu, nodarbina komercsabiedrības valdes locekli, viņš nevar nezināt, kāda ir atšķirība starp uzņēmuma un darba līgumu, un uz viņu nevar attiecināt “sociāli vājākas” personas statusu (kā parastā darba attiecību gadījumā). Vienlaikus, lai gan pierādīšanas standarts prasītājam ir samērā augsts, minētās AT atziņas spriedumā lietā SKC-658/2017 neļauj pilnībā izslēgt risku, ka tiesa, izvērtējot līgumu un tā raksturu pēc būtības, tomēr varētu secināt, ka starp komercsabiedrību un valdes locekli noslēgts tieši darba līgums.

Kopumā secināms, ka jābūt īpašiem apstākļiem, kas pamato izvēli slēgt ar valdes locekli darba līgumu, jo valdes loceklis tomēr ir sabiedrības vadītājs, kurš pats nosaka darba kārtību, tādēļ nav iespējams konstatēt darba devēja un darbinieka pakļautības elementu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem darba tiesisko attiecību konstatēšanai.

Lasīt plašāk šeit.