Visi Covid-19 jaunumi

COVID-19 Latvijā: Tiesu darbs ārkārtējās situācijas laikā

2020-04-06

Visas Latvijas tiesu iestādes ārkārtējās situācijas laikā turpina savu darbu, tomēr tā organizācijā ir būtiskas izmaiņas – netiek klātienē apkalpoti tiesu apmeklētāji, kancelejas nodrošina dokumentu apriti tikai elektroniski un ar pasta starpniecību, būtiski samazinājies mutvārdu tiesas sēžu skaits un netiek pieņemti kreditoru juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumi.

Saeima 2020. gada 3. aprīlī pieņēma likumu “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk – Institūciju darbības likums), kas nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu to darbību ārkārtējās situācijas laikā. Tas paredz būtiskas izmaiņas visu procesu dalībniekiem, t.sk., tiesā. Ar Institūciju darbības likumu noteikts vai pieļauts rakstveida tiesas process, apturēta administratīvo aktu piespiedu izpilde (izņemot to, kas izpildāmi jau ar spēkā stāšanās brīdi, vai ko izdevis VID), atlikta īslaicīgās brīvības atņemšanas un aresta izciešanas uzsākšana, administratīvajā procesā paredzētas tiesības uz procesuālo termiņu pagarinājumu vai atjaunošanu (izņemot to, kuru ievērošana nepieciešama Covid-19 izplatības apkarošanai vai demokrātiskās iekārtas pastāvēšanai).

Mutvārdu tiesas sēdes civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās tiek noturētas tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību (piemēram, jautājumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu u.c.). Administratīvo pārkāpumu lietas tiesā izskatāmas tikai rakstveida procesā.

Līdz Institūciju darbības likuma pieņemšanai tiesas kazuistiski aplūkoja jautājumu par katras lietas, kas bija nozīmēta izskatīšanai ārkārtas situācijas laikā, risināšanas iespējām, gan tās noņemot no izskatīšanas bez jauna tiesas sēdes laika nozīmēšanas, gan pārceļot, gan noturot bez pušu klātbūtnes. Institūciju darbības likums dod pamatu tiesai pēc tās izvērtējuma izskatīt civillietas rakstveida procesā. Līdz šim rakstveida process civillietās ir pastāvējis tikai noteiktās, šaurās jomās, un ir grūti prognozēt jaunās kārtības ietekmi uz pušu līdztiesības un sacīkstes principu pilnvērtīgu īstenošanu, izskatot lietas pēc būtības. Ja tiesa uzskata, ka rakstveida process lietā ir iespējams, tā lietas dalībniekiem par to paziņos, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai. Sagaidāms, ka šādu lietu apjoms, ārkārtējai situācijai neieilgstot, nebūs liels. Savukārt attiecībā uz krimināllietām likumdevējs paredzējis visu lietu iztiesāšanu rakstveida procesā, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs noteiks tiesas procesa organizēšanas kārtību detalizētāk. Institūciju darbības likumā pārņemti jau līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumā noteiktie tiesu darbības principi, kā arī pienākums tiesām, beidzoties ārkārtējai situācijai, nodrošināt atlikto lietu izskatīšanu ārpus kārtas.

Institūciju darbības likumā noteikta arī pagarināto termiņu ietekme uz noilguma tecējumu, piemēram, pagarinot termiņu lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā, attiecīgi tiek pagarināts administratīvā pārkāpuma lietvedības noilguma termiņš, savukārt ārkārtējās situācijas laikā noilgušie izpildāmie administratīvie aresti pēc ārkārtējās situācijas beigām nav izpildāmi.

Savukārt lietās, kur ārkārtējās situācijas laikā tiek taisīts spriedums, lietas dalībnieki jau sastopas ar 2020. gada 20. marta likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteiktajiem pagarinātajiem sprieduma labprātīgas izpildes termiņiem – iepriekšējo 10 dienu vietā to šobrīd tiesa var noteikt pat 60 dienas ilgu, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Ar šo likumu arī kreditoriem līdz 2020. gada 1. septembrim aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Raksta autore: COBALT zvērināta advokāte Dita Buša.