COVID-19 Latvijā: Vispārīgie jautājumi

Ārkārtējā situācija

Līgumi, kas noslēgti pēc Latvijas tiesībām bez nepārvaramas varas (force majeure) klauzulas

Ja līgumā, kas sastādīts pēc Latvijas tiesībām, nav atsevišķi iekļauta nepārvaramas varas jeb force majeure klauzula, puses saglabā zināmu iespēju atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem uz likuma pamata. Civillikums nedefinē, kas ir nepārvarama vara, tomēr atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem, kas ļauj neatlīdzināt nejaušus zaudējumus, kuru cēlonis ir nepārvarama vara.

Preču pirkuma līgumam piemērojama var būt arī 1980. gada Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma pārdevuma līgumiem jeb CISG. Tā saistību neizpildes attaisnojumu nosaka plašāk. Saskaņā ar CISG puse neatbild par savu saistību neizpildīšanu, ja tiek pierādīts, ka neizpilde un neizpildes sekas ir radušās tādu šķēršļu dēļ, kurus puse nespēj kontrolēt, kurus nevarēja paredzēt līguma noslēgšanas laikā un no kuriem nevarēja izvairīties līguma izpildes laikā (Konvencijas 79.p.).

Līgumi, kuros ir nepārvaramas varas (force majeure) klauzula

Komercdarījumu līgumos parasti tiek ietverti noteikumi par pušu rīcību nepārvaramas varas apstākļos. Parasti līgumos arī ir ietverts uzskaitījums, ko puses atzīst par nepārvaramas varas apstākļiem, piemēram, streiki, ugunsgrēki, plūdi, zemestrīces. Lasot nepārvaramas varas klauzulu, sākotnēji jādomā par trijiem jautājumiem. Pirmkārt, vai nepārvaramas definīcija ir atvērta vai slēgta? Ja tā ir slēgta un nepiemin epidēmijas vai valsts noteiktu aizliegumus, piemērošana nebūs iespējama. Otrkārt, kā nepārvarama vara izpaužas? “Valsts noteikts aizliegums” nav tas pats, kas “epidēmija” vai “pandēmija”. Svarīgi atcerēties ka Ministru kabineta izsludinātais ārkārtējais stāvoklis nav nepārvarama vara; tas ir tikai juridisks jēdziens, kas apzīmē Ministru kabineta tiesības ieviest dažādus ierobežojumus. Treškārt, vai starp nepārvaramās varas apstākli un saistības izpildes neiespējamību pastāv cēlonisks sakars. Piemēram, aizliegumam veikt pasažieru pārvadājumus nav nekādas ietekmes uz pārtikas preču piegādes līgumu.

Ja līguma noteikumi ļauj atsaukties uz COVID-19 situāciju, jāvērtē, kā vīruss un tā izraisītās sekas ietekmē puses līguma saistību izpildi un kādas darbības puse var saprātīgi veikt, lai novērstu šo seku ietekmi uz līguma izpildi.

Jāvērš uzmanība, ka Latvijas likums neatbrīvo pusi no atbildības par saistību neizpildi, ja tā radusies sakarā ar sarežģījumiem vai papildus izmaksām pakalpojuma sniegšanai vai preces piegādei. Lai atsauktos uz nepārvaramas varas apstākļiem, pusei ir jāspēj pierādīt, ka pakalpojumu sniegšana vai preču piegāde attiecīgajā gadījumā ir neiespējama.

Augstākā tiesa par nepārvaramas varas jēdzienu

Latvijas Augstākā tiesa ir skatījusi nepārvaramas varas jēdzienu. Tā skaidro, ka ir jānošķir nepārvaramas varas apstākļi no gadījumiem, kad notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, tomēr nepadara līguma saistību izpildi par neiespējamu.

Proti, līdzšinējā tiesu praksē izpildes finansiāla neiespējamība – jeb, izsakoties tiešāk, naudas trūkums – nav tikusi uzskatīta par nepārvaramu varu. Tas ir saprotami, jo iespēja norēķināties ir atkarīga ne tikai no naudas plūsmas, bet arī no uzkrājumiem un citiem aktīviem.

Sekas, ja iestājas nepārvaramas varas apstākļi

Pusei, kas atsaucas uz nepārvaramas varas situāciju, parasti ir pienākums nekavējoties par to paziņot otrai pusei. Informēšanas pienākuma neizpilde var izraisīt atbildību par zaudējumiem.

Papildus informācijai lūdzam sazināties ar COBALT Latvijas vadošo partneri Lauri Liepu, partneri Gati Flinteru, vadošo speciālistu Andreju Lielkalnu un vecāko speciālisti Līgu Fjodorovu.