Ieguldījumi dāvinātā nekustamā īpašumā

Pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis no starpības, kas veidojas, no pārdošanas cenas atņemot nekustamā īpašuma iegādes, kā arī veikto ieguldījumu summu. Kā aprēķināt kapitāla pieaugumu īpašumam, kurš saņemts dāvinājumā un tiek pārdots 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā? Vai drīkst ņemt vērā tajā veiktos ieguldījumus? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta 2024.gada 14.novembra spriedums lietā SKA-152/2024.

Lietas būtība

Persona nekustamo īpašumu ieguva uz dāvinājuma līguma pamata no pirmās pakāpes radinieces – mātes – un pārdeva to 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz sava vārda. Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.⁹panta 7.³daļas 3.punkta prasībām par personas atsavinātā nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskatāma tā aktuālā kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā.

Pēc īpašuma pārdošanas Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu, kurā norādīja, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 85.¹punktam kapitāla pieauguma aprēķināšanai netiek ņemti vērā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, ja par nekustamā īpašuma iegādes vērtību tiek noteikta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība. VID ieskatā, šāda pieeja ir pamatota, jo gadījumos, kad iegādes vērtība tiek noteikta pēc kadastrālās vērtības, ieguldījumi netiek ņemti vērā, lai izvairītos no dubultas izdevumu atzīšanas.

Persona šādam VID viedoklim nepiekrita, norādot, ka tas ir pretrunā likumam par IIN, kas skaidri nosaka tiesības kapitāla pieauguma aprēķinā ieskaitīt ieguldījumu vērtības. Persona uzsvēra, ka VID lēmums rada situāciju, kurā ar nodokli tiek aplikts neesošs ienākums, kā rezultātā netiek ievēroti taisnīguma un samērīguma principi.

Senāta secinājumi

Lietā Senāts analizēja jautājumu, vai MK noteikumu Nr.899 85.¹punkts atbilst likuma par IIN 11.⁹panta 1.daļai. Likuma 11.⁹pants paredz, ka kapitāla pieaugumu aprēķina, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un ieguldījumu vērtību, ja ieguldījumi ir dokumentēti un pierādāmi.

Lietā secināts, ka saskaņā ar likuma par IIN vispārīgo kārtību kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs faktori:

• nekustamā īpašuma pārdošanas cena;
• tā iegādes vērtība;
• īpašumā veikto ieguldījumu vērtība tā turēšanas laikā.

MK noteikumu Nr.899 85.¹punkts paredz izņēmumu, kas izskatāmajā gadījumā liedz iekļaut aprēķinā ieguldījumu vērtību. Tomēr Senāts secinājis, ka šis noteikumu punkts neatbilst likumam un tāpēc nav piemērojams. MK ir piešķirts pilnvarojums izdot noteikumus, lai reglamentētu ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, ievērojot dzīves situāciju dažādību, likumā paredzētos ierobežojumus un dažādus nosacījumus, kuriem ir ietekme uz apliekamā ienākuma apmēru. Tomēr MK nav pilnvarots nodokļu maksātājam ierobežot vai atņemt likumā par IIN paredzētās tiesības kapitāla pieauguma aprēķināšanā ņemt vērā abu izdevumu pozīcijas – nekustamā īpašuma iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.

Senāts precizēja, ka nav pieļaujams divas reizes ņemt vērā vienu un to pašu vērtību. Izskatot lietu par kapitāla pieauguma noteikšanu, jāpārbauda ne vien tas, vai persona ir pierādījusi nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus un to apmēru, bet arī tas, vai persona pēc nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem nav aktualizējusi nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Ja tas tā ir, tad nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība kapitāla pieauguma noteikšanā nav ņemama vērā.

Ko var mācīties no šīs lietas?

Kapitāla pieauguma aprēķināšana ir būtisks nodokļu tiesību jautājums, kas prasa precīzu normatīvā regulējuma piemērošanu un atbilstību likumdevēja iecerei. Izskatot šo jautājumu, svarīgi ievērot tiesību aktu hierarhiju un nodrošināt, ka ar zemāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem netiek ierobežotas vai sašaurinātas likumā noteiktās nodokļu maksātāju tiesības. Vienlaikus ir jānodrošina, lai nodokļu aprēķins atspoguļo tikai reālos ienākumus, izvairoties no dubultas vērtību uzskaites.

No šīs konkrētās lietas var secināt, ka:

• MK noteikumiem ir jāatbilst pilnvarojošajam likumam: tiesības ierobežot kapitāla pieauguma aprēķināšanas elementus, kā ieguldījumu vērtību, ir tikai likumdevējam. MK nedrīkst patvaļīgi sašaurināt likumā noteiktās tiesības;
• dokumentēti ieguldījumi ir jāņem vērā: nodokļu maksātāja pienākums ir pierādīt ieguldījumu esību un to apmēru. Ja tas ir izdarīts, tad ieguldījumi jāiekļauj kapitāla pieauguma aprēķinā;
• nav pieļaujama dubulta uzskaite: ja ieguldījumi jau ir atspoguļoti nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā, tos nevar atkārtoti iekļaut aprēķinā.

Publikācija: ifinanses.lv