Vai ir iespējams taisnīgs kriminālprocess, ja VID vienlaicīgi pilda trīs lomas?

Problēma šī brīža nodokļu krimināllietās

Iedomājieties situāciju – VID kā izmeklētājs veic pirmstiesas izmeklēšanu, piesaista lietpratējus no VID, kas sagatavo nodokļu aprēķinu par budžetā nesamaksāto nodokļu apmēru, kas kalpo par galveno pierādījumu apsūdzībai, un vienlaikus pieprasa un uztur kompensācijas pieteikumu kā cietušais valsts vārdā.

Diemžēl tā nav tikai varbūtība, bet gan reāla situācija lietās, kas ir saistītas ar izvairīšanos no nodokļu samaksas. Loģiski varētu rasties jautājums, vai šādā situācijā iespējama objektivitāte un neitralitāte? Vai cilvēks, pret kuru tiek vērsta apsūdzība, var būt drošs, ka viņa tiesības uz taisnīgu tiesu tiek ievērotas?

Pašreizējais regulējums ļauj VID darbiniekiem veikt nodokļu aprēķinus bez tādām procesuālām garantijām, kas būtu obligātas neatkarīgiem ekspertiem. Tas varētu radīt situāciju, kur šos aprēķinus var ietekmēt apsūdzības vajadzības, nevis objektīvi fakti. Turklāt apsūdzētajam nav iespēju apstrīdēt šos aprēķinus administratīvā kārtībā, jo tie netiek uzskatīti par administratīvu aktu. Tāpat apsūdzētajam nav nekādu tiesību ietekmēt nodokļu aprēķinu, precizējot uzdodamo jautājumu loku, sniedzot papildu paskaidrojumus, dokumentus vai informāciju. Turklāt nereti arī procesā tiesā apsūdzētajam nav ļauts iesniegt lietā neatkarīga nodokļu eksperta atzinumu kā pretargumentu VID veiktajam nodokļu aprēķinam.

Šāda pieeja rada pamatotas aizdomas par interešu konflikta esamību vienas iestādes ietvaros šāda veida procesos un apdraud vienu no būtiskākajiem taisnīgas tiesas principiem — pušu līdztiesību, kas ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Kā atzīts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē “situācijā, kur apsūdzības pamatā ir tāda eksperta ziņojums, kuru sākotnējā izmeklēšanā iecēlis prokurors, tās pašas personas iecelšana par ekspertu, ko veic pirmās instances tiesa, rada risku, ka tiks pārkāpts pušu vienlīdzības princips, ko tomēr var līdzsvarot ar īpašām procesuālām garantijām”.

Kādi varētu būt risinājumi?

VID plānotā reorganizācija, nodalot administratīvās funkcijas no izmeklēšanas, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, ir solis pareizajā virzienā. VID reorganizācijai jābūt tādai, kas gala rezultātā sekmētu Satversmē nostiprināto garantiju īstenošanu un piemērošanu, un novērstu interešu šos šķietamos interešu konfliktus krimināllietās. Tāpat būtu jānodrošina, ka krimināllietās nodokļu aprēķinus, kas pēc būtības ir lietpratēja atzinums par faktisko situāciju, veic neatkarīgs eksperts ar skaidri definētām tiesībām un pienākumiem. Minētais arī dotu apsūdzētajam lielākas tiesības attiecībā uz šādu atzinumu pārbaudi un taisnīga rezultāta sasniegšanu.

Taču pagaidām šī problēma paliek neatrisināta un apsūdzētajiem šobrīd jāizmanto pieejamie tiesību aizsardzības mehānismi, lai pret to situāciju cīnītos. Tiesu sistēmas, kā arī kriminālprocesa pamatmērķis un uzdevums ir nodrošināt taisnīgumu. Ikviens ir pelnījis procesu, kurā viņu tiesības netiek nepamatoti ierobežotas.

Publikācija: delfi.lv