Zaļās pārkārtošanās akts Latvijas tiesībās

2024. gada 26. martā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza direktīvu 2005/29/EK un 2011/83/ES, jeb Zaļās pārkārtošanās akts. Kas mainīsies uzņēmējiem un patērētājiem?

Zaļās pārkārtošanās akts paredz stiprināt patērētāju aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, lai patērētāji varētu pieņemt lēmumus, balstoties uz patiesiem ilgtspējas apsvērumiem. Aktā noteikts regulējums saistībā ar zaļmaldināšanu (greenwashing), preču priekšlaicīgu novecošanu, kā arī maldinoša un nepārredzama ilgtspējas marķējuma izmantošanu. ES dalībvalstīm Zaļās pārkārtošanās akta prasības jāpārņem līdz 2026.gada 26.martam un jāpiemēro no 2026.gada 27.septembra.

Latvijā paredzēts ieviest Zaļās pārkārtošanās akta prasības, veicot grozījumus esošajos tiesību aktos un pieņemot divus Ministru kabineta (MK) noteikumus. Šobrīd Saeima izskata grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), savukārt MK izstrādā grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.

Iecerētie grozījumi un to pamatojums

Pieņemot Zaļās pārkārtošanās aktu, Eiropas Komisija (EK) uzsvēra nepieciešamību aizsargāt patērētājus, lai dotu tiem iespēju aktīvi sekmēt zaļo pārkārtošanos. Tas ietver gan patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, gan negodīgas komercprakses aizliegumu. Attiecīgi, ieviešot Zaļās pārkārtošanās akta prasības, grozījumi PTAL paredz pienākumu pārdevējiem:

• norādīt informāciju par patērētāja likumiskajām tiesībām, tostarp iespēju 2 gadu laikā pieteikt prasījumus par preces neatbilstību līguma noteikumiem;
• sniegt informāciju par ražotāja piedāvāto komercgarantiju attiecībā uz preces ilgizturību, ja tāda ir nodrošināta;
• norādīt minimālo laikposmu, kurā tiek nodrošināti programmatūras atjauninājumi, ja precei ir digitāli elementi;
• sniegt informāciju par komercgarantijām, to nosacījumiem un pēcpārdošanas pakalpojumiem;
• norādīt remontējamības indeksu, ja tāds ir pieejams, vai informāciju par preces rezerves daļām, remonta ierobežojumiem un uzturēšanas un remontēšanas instrukciju pieejamību.

Ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu, kas jāsniedz par preci un pēcpārdošanas pakalpojumiem, tas ir jānorāda skaidrā un viegli pieejamā veidā. Līdz 2025.gada 27.septembrim EK izstrādās vienotu marķējumu un paziņojumu, lai nodrošinātu harmonizāciju visās ES dalībvalstīs un sekmētu pilnvērtīgu patērētāju izpratni.

Ieviešot Zaļā pārkārtošanās akta prasības negodīgas komercprakses novēršanā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ietverts aizliegums:

• izmantot maldinošus vai nepatiesus apgalvojumus par preces vides un sociālajiem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem. Proti, komercpraksi uzskata par maldinošu, ja patērētājam tiek sniegta ar vidiskuma sniegumu saistīta informācija, kas nav balstīta uz izmērāmiem, pamatotiem rādītājiem un citiem elementiem;
• izplatīt patērētājiem informāciju, kas izceļ nebūtiskus ieguvumus, kuri nav saistīti ar preces vai uzņēmuma īpašībām, tādējādi radot maldinošu priekšstatu.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumi paredz arī papildināt sarakstu ar komercpraksēm, kas jebkuros apstākļos tiek uzskatītas par maldinošām patērētājam, ja komercprakses īstenotājs:

• izmanto ilgtspējas marķējumu, kas nav balstīts uz sertifikācijas shēmu;
• nespēj pierādīt atzītu izcilu vidisko sniegumu, sniedzot vidiskuma norādes;
• norāda precei īpašas iezīmes, kas faktiski jau ir noteiktas visām precēm ES;
• apgalvo, ka precei siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi, pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu;
• nesniedz informāciju par to, ka programmatūras atjauninājums varētu negatīvi ietekmēt preču vai pakalpojumu izmantošanu;
• norāda, ka precei ir iestrādāta funkcija, kas ierobežo tās ilgizturību, vai sniedz norādi par konkrētu preces ilgizturības laiku vai intensitāti normālas lietošanas apstākļos.

Kā pielāgot preces un pakalpojumus?

Lai pielāgotu preces un pakalpojumus Zaļās pārkārtošanās akta prasībām, pārdevējiem galvenokārt jāpārskata uz preču iepakojuma norādītā informācija. No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa būtiski ir skaidri norādīt patērētāju tiesības un iespējas preču remontam. Savukārt, ievērojot negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumu, jānodrošina, ka visi apgalvojumi par preces ilgizturību un īpašībām ir patiesi un nav pārspīlēti.

Pārdevējiem jānorāda patērētāju likumiskās tiesības attiecībā uz preces atbilstību līguma noteikumiem un citas ražotāja piedāvātās komercgarantijas. Līdzīgas prasības attiecas arī uz programmatūras atjauninājumu termiņa norādīšanu, ja ražotājs to ir noteicis. Šīs prasības nepieciešams ietvert vienotajā marķējumā, kuru plānots izstrādāt vien 2025.gadā.

Piemērs

Pārdodot elektronisku iekārtu, pārdevējam būs jānorāda patērētāja likumiskās tiesības, kā arī, noteiktos gadījumos, remontējamības indekss un programmatūras atjauninājumu termiņš.

Lai patērētājs pirms preces iegādes varētu pieņemt pilnvērtīgu lēmumu, viņam nepieciešama informācija par preces remontējamības iespējām un novērtējumu. EK ir secinājusi, ka šobrīd lielākajai daļai patērētāju nav pieejama informācija par preču remontējamību, kas ne tikai pasliktina patērētāja tiesisko stāvokli, bet arī kaitē zaļās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai. Jāpiebilst, ka Zaļās pārkārtošanās aktā nav paredzēta obligāta prasība sniegt informāciju par preču remontējamību. Tomēr pārdevējiem noteiktos gadījumos būs jānorāda remontējamības indekss vai informācija par preces rezerves daļām, remonta ierobežojumiem un remontēšanas instrukciju pieejamību.

Saistībā ar negodīgas komercprakses aizlieguma paplašināšanu pārdevējs nedrīkst apgalvot, ka produkts ir īpašs tikai tāpēc, ka tas atbilst juridiskajām prasībām, kas noteiktas visiem konkrētās kategorijas produktiem. Tāpat aizliegts norādīt pārspīlētus vai nepamatotus ilgtspējas apgalvojumus. Šī ierobežojuma nepieciešamība balstās EK veiktā pētījumā, kas atklāja, ka aptuveni puse no aplūkotajiem ilgtspējas apgalvojumiem saturēja neskaidru, maldinošu vai nepamatotu informāciju.

Piemērs

Ražotājs vai pārdevējs nedrīkst uzsvērt apstākli, ka prece nesatur ķīmisku vielu, kuras lietošana vispārīgi ir aizliegta.

Ražotājiem jāizvairās no darbībām, kas saistītas ar preču priekšlaicīgu novecošanu, tostarp plānotu novecošanu. Nav pieļaujama tādu preču izstrāde, kuru derīguma termiņš ir apzināti ierobežots, kā rezultātā tās noveco vai zaudē funkcionalitāti ātrāk, nekā būtu saprātīgi pieņemams.

Piemērs

Tādas elektroniskās iekārtas izstrāde, kuras darbībai nepieciešams savienojums ar ražotāja izveidotu sistēmu, kura tiek slēgta 2 gadu laikā no iekārtas ražošanas brīža, neatbilst Zaļās pārkārtošanās akta prasībām.

Turklāt pārdevējam aizliegts norādīt pārspīlētus vai nepatiesus ilgtspējas apgalvojumus. Ilgtspējas apgalvojumi nedrīkst attiekties uz visu preci, ja tie faktiski attiecas tikai uz kādu konkrētu tās aspektu.

Piemērs

Preci nedrīkst apzīmēt kā “izgatavotu no pārstrādātiem materiāliem”, ja šis apgalvojums attiecas tikai uz produkta iepakojumu. Tāpat uzņēmums nedrīkst radīt iespaidu, ka izmanto tikai atjaunīgo enerģiju, ja tā iekārtas daļēji darbojas ar fosilo kurināmo.

Ņemot vērā minēto, uzņēmējiem ir ieteicams pārskatīt esošo preču atbilstību Zaļās pārkārtošanās akta prasībām. Lai gan tiesību aktu grozījumi vēl nav pieņemti un būtiski elementi, piemēram, vienotais marķējums, tiks izstrādāti vien 2025.gadā, uzņēmumiem būtu ieteicams jau tagad censties sasniegt regulējuma mērķus, kas vērsti uz patērētāju tiesību un vides aizsardzību.

Publikācija: ibizness.lv