Datubāzes izmantošanas juridiskais novērtējums

Šī gada 4.jūnijā Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-23/2024 par tādas datubāzes aizsardzību, ko veido tīmekļvietnē publicēti darba sludinājumi. Senāta spriedums palīdz novērtēt juridiski sarežģītu situāciju, kas tika izšķirta ar savstarpēji pretējiem zemākas instances tiesas spriedumiem, turklāt tās izskatīšanas gaitā Rīgas apgabaltiesa uzdeva prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST).

Paradumu pieaugums informāciju izmantot digitālā vidē ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās rodas strīdi par saturu, kuru rada, izmanto un no kura labumu gūst tieši digitālajā vidē. EST jau agrāk ir skatījusi lietas, kas saistītas ar automašīnu sludinājumu, zirgu jāšanas sacensību, avioreisu plānojuma meklēšanas datubāzes un citu datubāžu aizsardzību. Tāpat arī Senāts agrāk ir devis juridisko novērtējumu lietā, kas saistīta ar datubāzi apdrošināšanas jomā.

Lietas būtība

Prasītājs pārvalda tīmekļvietni Cv.lv. Šī vietne ietver datubāzi, kuru uzņēmums attīsta un regulāri aktualizē un kurā ietilpst darba devēju publicēti darba sludinājumi.

Atbildētājs pārvalda tīmekļvietni Kurdarbs.lv, kurā pieejama darba sludinājumu meklētājprogramma. Šī meklētājprogramma veic meklēšanu vairākās tīmekļvietnēs, kas ietver darba sludinājumus, izmantojot dažādus kritērijus, tostarp amata veidu un darba atrašanās vietu. Tīmekļvietnē Kurdarbs.lv, veicot attiecīgu meklējumu, publicē hipersaites uz sludinājumu, kas atrodas prasītāja datubāzē.

Prasītājs cēla tiesā prasību par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu, lūdzot aizliegt atbildētājam tās tīmekļvietnē Kurdarbs.lv izvietot saites, kas nodrošina piekļuvi prasītāja datubāzei.

Kādas tiesības ir datubāzes īpašniekam?

Saskaņā ar Autortiesību likuma (AL) 5.panta 3.daļu datubāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finanšu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar AL.

Datubāze pelna aizsardzību, ja tās veidošanā ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums

Savukārt atbilstoši AL 57.panta 2.daļai datubāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datubāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas:

• iegūšanu, kas nozīmē visa datubāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;
• atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā formā visam datubāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

Vai datubāze ir aizsargājama?

Lai konstatētu to, vai ir pārkāptas datubāzes veidotāja tiesības uz tās aizsardzību, jāvērtē, vai attiecīgā datubāze pelna aizsardzību. Datubāze pelna aizsardzību, ja tās veidošanā ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums. Senāts izskatāmajā lietā atzinis, ka ieguldījuma jēdziens iztulkojams plaši, aptverot ne vien datubāzes veidotāja finanšu ieguldījumu, bet arī laika un enerģijas patēriņu.

Apelācijas instances tiesa izskatāmajā lietā secināja, ka prasītājsneveic neatkarīgu materiālu iegūšanu, jo darba sludinājumus publicē darba devēji, nevis uzņēmums. Taču Senāts, atsaucoties uz EST nolēmumu šajā pašā lietā, norādīja, ka ar līdzekļiem datubāzes satura iegūšanai ir saprotami gan datubāzes veidotāja izmantotie līdzekļi nepieciešamo datu identificēšanai (atrašanai, atbilstības izvērtēšanai u.tml.), gan datu iegādei, gan arī tādas programmatūras izstrādei vai iegādei, kas nodrošina šādu datu ievades iespēju datubāzes izmantotājiem. Arī izdevumi, kas attiecas uz potenciālo datubāzes izmantotāju informēšanu par konkrēto datubāzi un iespēju tajā ievadīt datus, veido ieguldījumus datubāzes satura iegūšanai.

Tāpat Senāts norādījis, ka, izvērtējot to, vai datubāzes veidotājs ir ielicis būtisku ieguldījumu tās izveidē, ņemams vērā datubāzu aizsardzības ieviešanas mērķis – veicināt tādu datu uzkrāšanas un apstrādes sistēmu izveidi, kas sekmē informācijas tirgus attīstību apstākļos, ko iezīmē ik gadu visās nozarēs radīto un apstrādāto datu apjoma straujais pieaugums. Senāta ieskatā tas nozīmē, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms, lai tiktu nodrošināta šāda aizsardzība, nevar tikt noteikts pārmērīgi augsts, jo tādā gadījumā datubāzu aizsardzība tiks nodrošināta vien retos gadījumos un iepriekšminētais mērķis netiks sasniegts.

Senāta spriedums

Vai tiek apdraudētas datubāzes izveidē veikto ieguldījumu atmaksāšanās iespējas?

Senāts atzina, ka atbildētāja izveidotās specializētās meklētājprogrammas darbība pati par sevi nav atzīstama par prasītāja kā datubāzes veidotājas tiesību pārkāpumu. Senāts, atsaucoties uz EST nolēmumu šajā pašā lietā, atzina, ka tikai tad, ja šīs meklētājprogrammas darbības rezultātā datubāzes veidotājam tiek liegti ienākumi, kas tai ļautu atgūt datubāzes izveidē izdarītos ieguldījumus, tā ir tiesīga aizliegt savas datubāzes satura iegūšanu un atkārtotu izmantošanu.

Senāts secināja, ka agregatoru darbības zināma negatīva ietekme uz datubāzu veidotāju interesēm nav izslēgta, taču tiesas uzdevums, izskatot lietu pēc būtības, ir samērot datubāzu veidotāju un agregatoru, kā arī lietotāju intereses. Senāts atzina, ka izskatāmajā lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka lietotāju paradumu maiņa būtu negatīvi ietekmējusi datubāzes veidotāja iespējas atgūt tās ieguldījumus datubāzes izveidē. Lai arī datubāzes veidotājs var pamatot iespējamo negatīvo ietekmi uz ieguldījuma atmaksāšanās iespējām, taču riska iestāšanās iespējai jābūt pietiekami ticamai, nevis tikai hipotētiskai.

Pirms tīmekļa vietnē publicētā satura izmantošanas juridiski korekti būtu iepazīties ar tajā publicētajiem tīmekļa vietnes izmantošanas noteikumiem un tos respektēt

Lai arī vispārīgi Senāts piekrita datubāzes veidotāja argumentam, ka tās datubāzi apmeklējošo personu skaits varētu ietekmēt tās pakalpojumu cenu un attiecīgi ieguldījuma atmaksāšanās iespējas, tomēr lietā netika konstatēts nedz tas, ka atbildētāja specializētās meklētājprogrammas darbības rezultātā prasītājs datubāzi apmeklētu mazāks lietotāju skaits, nedz, ka apmeklētāju skaits varētu samazināties atbildētāja specializētās meklētājprogrammas darbības rezultātā.

Vai tīmekļvietnē publicētie datubāzes izmantošanas noteikumi var aizliegt datubāzes izmantošanu?

Viens no datubāzes veidotāja argumentiem cita starpā bija apstāklis, ka aizliegums izmantot datubāzi būtu pamatojams arī ar tīmekļvietnē Cv.lv publiskoto tīmekļvietnes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Taču Senāts uzskatīja, ka prasība tika izvirzīta par prasītāja kā datubāzes veidotāja tiesību iespējamo pārkāpumu. Lai arī prasītājs savā prasības pieteikumā norāda uz noteikumiem, kurus tā izstrādājusi un ievietojusi savā tīmekļvietnē darba devējiem un darba meklētājiem, tiesa uzskatīja, ka uzņēmums nav norādījis, ka atbildētāja tiesību pārkāpums izpaudies kā datubāzes veidotāja tīmekļvietnes noteikumu pārkāpums (proti, kā līgumisks pārkāpums).

Senāta ieskatā, iespējamais datubāzes lietošanas noteikumu pārkāpums veido patstāvīgu prasības pamatu un prasības priekšmetu, kas ir nošķirams no datubāzes veidotāja tiesību iespējamā pārkāpuma. Tādējādi strīds par tīmekļvietnes, kurā publicēta strīdus datubāze, noteikumu pārkāpumu izskatītajā lietā netika vērtēts.

Kā izvairīties no strīdiem?

Apstāklis, ka interneta vidē ir publiskots noteikts saturs, pats par sevi nenozīmē, ka to var izmantot jebkurš un jebkādā veidā, nerēķinoties ar satura veidotāja tiesībām. Pirms tīmekļa vietnē publicētā satura izmantošanas juridiski korekti būtu iepazīties ar tajā publicētajiem tīmekļa vietnes izmantošanas noteikumiem un tos respektēt. Ja tīmekļvietnes izmantošanas noteikumi izmantošanu liedz, meklētājprogrammas operatoram ir jālūdz datubāzes satura veidotājam noslēgt licences līgumu, kurā puses vienotos par datubāzes izmantošanas kārtību.

Publikācija: itiesibas.lv