Vai, veicot videoierakstus, tiek veikta datu apstrāde?

Uzņēmums izvietojis videonovērošanas kameras pie sev piederoša nekustamā īpašuma, līdz ar to tiek fiksēti visi garāmgājēji. Vai uzņemtie videoieraksti nozīmē, ka tiek veikta datu apstrāde? Kā nepārkāpt datu aizsardzības tiesības?

Personas datu apstrāde

Videonovērošana ir izplatīts veids, ar kuru nekustamā īpašuma īpašnieks vai apsaimniekotājs uztur drošību nekustamajā īpašumā. Videonovērošanas kameras bieži tiek uzstādītas pie ieejas durvīm, vārtiem vai ēku fasādēm, tādējādi fiksējot ielas daļu un garāmgājējus. Lai noskaidrotu, vai šādā situācijā tiek veikta personas datu apstrāde un kā nepārkāpt datu aizsardzības tiesības, veicot videonovērošanu sev piederošā nekustamajā īpašumā, ir vērts apskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Ar regulas 2016/679 jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti vienādi priekšnoteikumi personas datu aizsardzības jomā. Atbilstoši regulas 4.pantā sniegtajai definīcijai personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem. Tātad secināms – veicot un uzglabājot ierakstu, kurā redzami garāmgājēji, tiek veikta datu apstrāde. Turklāt, kā norāda Datu valsts inspekcija, videonovērošanas kameru uzstādīšana tādā leņķī, ka tiek filmēta iela, publiska stāvvieta, trotuārs, gājēju zona, divriteņu celiņš, piebraucamais ceļš, kuru izmanto citas personas, ne tikai īpašnieks, laukums, kā arī jebkura cita publiska vieta, kur var atrasties citi cilvēki, ir uzskatāma par personas datu apstrādi plašā mērogā.

Principi, kas jāievēro

Veicot personas datu apstrādi, jāievēro likumības un datu minimizācijas princips. Likumības princips nosaka – katrai personas datu apstrādei nepieciešams tiesisks pamats. Ja datu pārzinis nespēj norādīt tiesisko pamatu, uzrādīt nepieciešamos dokumentus vai pamatot datu apstrādes atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem, tad arī attiecīgā datu apstrāde ir prettiesiska. Lai gan regula ietver sešus atšķirīgus tiesiskus pamatus, šajā gadījumā atbilstošākais būtu personas leģitīmo interešu aizsardzība. Savukārt personas datu minimizācijas princips ietver pienākumu iegūt tikai nepieciešamos personas datus to apstrādes nolūkos, kā arī glabāt tos pēc iespējas īsāku laika periodu.

Pirms videonovērošanas kameru uzstādīšanas un ierakstu veikšanas jānosaka mērķi, kuru sasniegšanai videonovērošanas ieraksts tiks izmantots, un jāpārliecinās, ka izvēlētajam mērķim būs tiesisks pamats. Mērķus ieteicams formulēt pēc iespējas šauri – vispārējs videonovērošanas mērķis “drošība” ne tikai neatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas būtībai, bet arī rada grūtības dažādu blakus apstākļu noteikšanā, piemēram, cik ilgi ierakstu var uzglabāt. Atbilstoši noformulēts mērķis, piemēram, ir “noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana saistībā ar īpašuma aizsardzību”.

Persona, kas nosaka datu apstrādes nolūku un līdzekļus, kļūst par datu pārzini. Datu pārzinim jāizvērtē arī iespējamais ieguvums no videonovērošanas un personas datu apstrādes iepretim tās personas tiesībām un interesēm, kas nokļūst videonovērošanas kameru sfērā. Minēto izvērtējumu ieteicams veikt rakstiski.

Izvietojot kameras, jāizmanto iespējami mazāks kameru skaits, kā arī pēc iespējas jānodrošina citu personu privātums. Tas nozīmē, ka jāizvairās no tāda videonovērošanas kameru izvietojuma, kas aptver arī blakus esoša īpašuma pagalmu vai kaimiņu logu. Veiktajam ierakstam jānosaka glabāšanas termiņš, pēc kura tas tiek izdzēsts, ja vien neiestājas personas datu apstrādei noteiktais mērķis. Turklāt jāierobežo to personu loks, kas var piekļūt ierakstam.

Visbeidzot nepieciešams nodrošināt datu subjektu jeb personu, kuru dati tiek apstrādāti, tiesības. Praksē to iespējams īstenot, izvietojot norādes par videonovērošanu, piemēram, brīdinājuma zīmes pie nekustamā īpašuma. Brīdinājuma zīmē jāietver informācija par apstrādes mērķiem, pārziņa identitāti un kontaktinformāciju. Plašāku informāciju var norādīt atsauces veidā, piemēram, norādot saiti uz tīmekļa vietni vai pārziņa kontaktinformāciju.

Publikācija: itiesibas.lv