Konkurences tiesību un ilgtspējas sinerģija

Klimata pārmaiņas ir mūsdienu krīze, kas skar visas pasaules valstis. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālās asamblejas 2015. gadā pieņemtā Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (tostarp 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi)¹ sniedz kopīgu plānu – “rīcības plānu cilvēkiem, planētai un labklājībai”, lai līdz 2030. gadam virzītu visu valstu politiku uz ilgtspējīgu attīstību. Tāpat arī Parīzes nolīguma mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām, izmantojot atbilstošas finanšu plūsmas, jaunu tehnoloģiju sistēmu un uzlabotu spēju veidošanas sistēmu.² Reaģējot uz šīm starptautiskajām saistībām, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir uzsākusi Eiropas Zaļā kursa (European Green Deal)³ īstenošanu, kas ir neatņemama Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) stratēģijas daļa, lai īstenotu ANO programmu 2030. gadam. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo teritoriju, nosakot ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes programmu, ņemot vērā vides un sociālās politikas prioritātes, dekarbonizējot ne tikai elektroenerģiju, bet arī ēkas un transportu, lauksaimniecību un rūpniecību. Kopš Eiropas Zaļā kursa ieviešanas Komisija ir rosinājusi dažādas debates par videi draudzīgākiem konkurences tiesību aktiem un politiku.⁴ Ņemot vērā iepriekš minēto, lasītājam var rasties jautājums – kā konkurences tiesību politika var atbalstīt ES pievēršanos ilgtspējai un virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam?

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere (Margrethe Vestager) 25. Starptautiskās advokātu asociācijas (The International Bar Association) konkurences konferences runā norādījusi, ka Zaļā kursa noteikumi, nodokļi un ieguldījumi ir Zaļā kursa atslēga. Taču, ņemot vērā, ka tik īsā laikā ir tik daudz darāmā, visiem, tostarp konkurences īstenotājiem, ir jāpārliecinās, ka tiek darīts viss iespējamais, lai palīdzētu sasniegt Zaļā kursa mērķus.⁵ Šis vēstījums norāda uz pieeju, kas paredz, ka arī konkurences tiesībām ir sava nozīme, kas, iespējams, ir lielāka nekā tikai atbalsta loma zaļās politikas mērķu sasniegšanā.

Lasīt plašāk.

Atsauce uz žurnālu: Rusakovs J. Konkurences tiesību un ilgtspējas sinerģija. Jurista Vārds, 24.10.2023., Nr. 43 (1309), 32.-35.lpp.