Būtiski jaunumi patērētāju tiesību aizsardzībai – patērētāju kolektīvās prasības

14. septembrī Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likumā¹ un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – Grozījumi), ieviešot jaunu institūtu – patērētāju kolektīvās prasības. Grozījumi stājās spēkā 15. oktobrī. Rakstā aplūkots jaunā institūta saturs un aprakstīti procesuālie aspekti.

Iedomāsimies situāciju – komersants ar kādu prettiesisku darbību nodara patērētājam zaudējumus 25 eiro apmērā. Neapšaubāmi, būs patērētāji, kas par šādu summu varētu celt prasību tiesā, tomēr lielākā daļa patērētāju, aprēķinot iespējamās tiesvedības izmaksas un tiesvedības ilgumu, atmestu ar roku un tiesā nevērstos. Tomēr kas mainītos, ja noskaidrotos, ka šajā lietā kopā ir cietuši 400 patērētāju, kas komersantam kopumā devis iespēju prettiesiski iegūt 10 000 eiro?

Līdz Grozījumu ieviešanai regulējums paredzēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču neparedzēja iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu – lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli bija jāceļ prasība tiesā. Lai risinātu šādu un līdzīgas situācijas, ar Grozījumiem tiek ieviests kolektīvo prasību institūts.

Atbilstoši Grozījumu likumprojektu anotācijās norādītajam Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām.² Tāpat ar Grozījumiem tiek nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK³ prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos.⁴

Lasīt plašāk.

Atsauce uz žurnālu: Rusakovs J. Būtiski jaunumi patērētāju tiesību aizsardzībai – patērētāju kolektīvās prasības. Jurista Vārds, 17.10.2023., Nr. 42 (1308), 6.-7.lpp.