Digitālā eiro ēra tuvojas

2023.gada jūnijā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu regulai par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli un regulai par digitālā eiro izveidi, kuru virsmērķis ir eiro kā monetārā enkura stiprināšana eirozonas arvien digitalizētākajā ekonomikā.

Pirmkārt, ar regulu par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli plānots nodrošināt, ka eirozonā ikvienam saglabājas pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai. Tas īpaši attiecas uz neaizsargātajām sabiedrības grupām, kuras ir atkarīgas no skaidras naudas izmantošanas maksājumos.

Otrkārt, sekojot globālajām tendencēm, kas norāda, ka skaidras naudas darījumu skaits un tās pieejamība mazinās, plānots ieviest skaidrās naudas digitālo ekvivalentu – digitālo eiro –, kas atšķirsies no līdzšinējās bezskaidrās naudas.

Eiro kā likumīgs maksāšanas līdzeklis

Lai arī Eiropas Savienības (ES) tiesību akti eiro banknotēm un monētām nosaka likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, līdz šim tiesību aktos nav definētas likumīga maksāšanas līdzekļa galvenās iezīmes. Īpaši aktuāli tas ir digitālajā vidē. Tagad tās tiks nostiprinātas regulā par eiro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli, pārņemot EK iepriekš paustos secinājumus un Eiropas Savienības Tiesas prakses atziņas.

Likumīgu maksāšanas līdzekli raksturo trīs galvenie aspekti:

• obligāta pieņemšana;
• pieņemšana par pilnu nominālvērtību;
• pieņemšana ar spēju izpildīt maksāšanas pienākumu.

Atteikties no skaidras naudas pieņemšanas var divos gadījumos:

1. ja maksātājs un maksājuma saņēmējs par to iepriekš vienojušies;
2. ja atteikuma pamatā ir labticīgi iemesli, piemēram, nav iespējams izdot atlikumu.

Arī digitālajam eiro būs likumīga maksāšanas līdzekļa statuss, tāpēc obligātās pieņemšanas pienākums, protams, ar dažiem izņēmumiem, attieksies arī uz to. Tātad – arī digitāliem norēķiniem bieži vien būs obligāts raksturs, ja vien klients to pieprasīs.

Digitālā eiro vieta naudas taksonomijā

Šobrīd banknotes un monētas ir vienīgie sabiedrībai pieejamie publiskās naudas formāti ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, taču ekonomikas digitalizācijas rezultātā skaidras naudas maksājumu skaits arvien samazinās. To ietekmē gan patērētāju vēlme norēķināties ar tiešsaistes maksājumiem, gan alternatīvu pieejamība (elektronisko maksājumu risinājumi, kriptoaktīvi utt.), gan ārēji digitalizāciju veicinoši faktori, piemēram, Covid-19 pandēmija.

Tā kā banknotes un monētas tiešsaistes maksājumiem izmantot nevar, šobrīd tiešsaistē uzņēmumi ir pilnībā atkarīgi no naudas bankas kontos jeb bezskaidrās naudas. Tā, savukārt, ir tikai prasījuma tiesība pret banku noguldīto līdzekļu apmērā, jo, līdzko nauda tiek noguldīta bankā, tā kļūst par naudas īpašnieku.

Klientu uzticība bezskaidrajai naudai ir atkarīga no iespējas to konvertēt viens pret vienu centrālo banku naudā ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu. Taču tā kā tiešsaistes maksājumu nozīme mūsu ikdienā turpina pieaugt, bet skaidru naudu tiešsaistē izmantot nav iespējams, skaidra nauda vien vairs nevar apmierināt ekonomikas vajadzības. Tas var pakāpeniski mazināt sabiedrības uzticību bezskaidrai naudai un ietekmēt ekonomikas stabilitāti kopumā.

Digitālais eiro ir iecerēts kā skaidru naudu papildinošs, likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas palīdzētu vizualizēt privātā sektora emitētās naudas konvertējamību pret centrālās bankas emitēto naudu. Citiem vārdiem sakot, digitālais eiro ir kā skaidras naudas foto elektroniskajā vidē. No līdzšinējās bezskaidrās naudas tas atšķirsies, jo to emitēs Eiropas Centrālā banka (ECB). Bankas kontos tas glabāsies atsevišķi un nekļūs par bankas īpašumu, klientam tikai sniedzot prasījumu par izmaksu. Tātad – vēl lielāka drošība un noteiktība par savu naudu, vienlaikus radot negatīvu ietekmi uz banku biznesa modeli.

Digitālais eiro – vai kriptoaktīvs?

Lai gan runas par digitālu naudu neviļus atsauc atmiņā diskusijas par kriptoaktīviem, digitālais eiro un kriptoaktīvi nav tieši savstarpēji saistīti.

Atšķirībā no kriptoaktīviem digitālais eiro ir centrālās bankas nauda. ECB garantēs, ka tā ir droša, saglabā stabilu vērtību un to var apmainīt pret eiro skaidru naudu pēc nominālvērtības. Turpretim kriptoaktīvu vērtība var ievērojami svārstīties, un to apmaiņa pret skaidru naudu vai komercbanku naudu nav garantēta.

Digitālais eiro nebūs arī “programmējama nauda”, kas izmantojama tikai noteikta veida preču vai pakalpojumu iegādei vai derīga tikai uz noteiktu termiņu utt. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja programmēt digitālā eiro maksājumu darījumus. Piemēram, izstrādāt programmatūru, kas piedāvā lietotājiem automātiskus regulāros maksājumus (piemēram, mēneša sākumā tiek samaksāta īres maksa), iespējo maksājumus starp iekārtām vai monitorē elektrības cenas svārstības un apmaksā elektrības rēķinu vislabvēlīgākajos tirgus apstākļos. Šādi “nosacītie” digitālā eiro maksājumi palīdzēs digitālajam eiro attīstīties līdzi tehnoloģijām.

Ieskats digitālā eiro lietotāja ikdienā

Pagaidām norit diskusijas par lietotāju piekļuvi digitālajam eiro, taču visticamāk lietotāji varēs vai nu izmantot jau pastāvošās maksājumu pakalpojumu sniedzēju lietotnes (integrētā pieeja), vai arī izmantot jaunradītu digitālā eiro lietotni.

Atšķirībā no bezskaidras naudas, kas pieder bankai, digitālie eiro lietotāja kontā piederēs lietotājam gluži kā skaidrā nauda lietotāja makā. Priekšlikumā par digitālā eiro regulu teikts, ka viena persona varēs atvērt vairākus digitālā eiro kontus pie vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, taču jau šobrīd vairākas valstis, tostarp Latvija, kategoriski šādu risinājumu noraida, norādot uz tā praktiskas ieviešanas neiespējamību.

Paredzēts, ka digitālo eiro varēs izmantot visā eirozonā vienādi un ar vienādiem noteikumiem. Fiziskās un juridiskās personas ārpus eirozonas varēs lietot digitālos eiro, atverot digitālo eiro kontu pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti vai darbojas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, citā ES dalībvalstī vai trešajā valstī, ievērojot iepriekšēju vienošanos, kas noslēgta ar ES.

Digitālā eiro “griesti”

Digitālais eiro tiek plānots kā norēķinu, nevis noguldījumu instruments. ECB vairākkārt uzsvērusi, ka, ieviešot digitālo eiro, jāatrod atbilstošs līdzsvars starp banku noguldījumu pēkšņu aizplūšanu un digitālā eiro kā monetārā enkura lomas efektīvu īstenošanu. ECB šo līdzsvaru plāno uzturēt, nosakot individuālus digitālā eiro konta atlikuma griestus, kas attieksies uz kopējo digitālo eiro tiešsaistes un bezsaistes turējumu viena lietotāja digitālā eiro maksājumu kontā.

Tas, kādi tieši būs individuālie digitālā eiro atlikuma griesti, vēl nav akmenī cirsts, taču 2022.gadā kā provizoriskā robežvērtība tika nosaukti 3000 līdz 4000 digitālo eiro. Tie, kuru digitālā eiro izmantošanas vajadzībām šī summa būs pietiekama, varēs neuzturēt nedigitālo kontu (piemēram, komercbankas kontu). Taču tiem, kuru ikdienas vajadzības aptvers lielākas summas, nāksies uzturēt arī digitālā eiro kontam piesaistītu nedigitālo kontu, lai novērstu turējuma limitu pārsniegšanas problēmu ar tā saukto “ūdenskrituma funkcionalitāti”. Proti, brīdī, kad digitālā eiro turējums pārsniedz noteiktos atlikuma griestus, pārsnieguma summa tiks automātiski pārskaitīta uz personas nedigitālo kontu.

Digitālā eiro pamatpakalpojumi būs bez maksas

Lietotājus iepriecinās arī tas, ka digitālā eiro regula paredz virkni digitālā eiro pamatpakalpojumu, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina bez maksas. Tie, cita starpā, ietver digitālā eiro maksājumu konta atvēršanu, turēšanu un slēgšanu, iespēju apskatīt atlikumu un darījumus, digitālā eiro maksājumu darījumu iniciēšanu un saņemšanu no personas personai, no personas valstij u.c.

Bezmaksas pamatpakalpojumi būs pieejami gan fiziskām personām, kas dzīvo eirozonā, gan fiziskām personām, kas digitālā eiro kontu atvērušas laikā, kad vēl dzīvoja eirozonā, gan eirozonas apmeklētājiem. Plānots, ka gadījumos, kad digitālā eiro lietotājs maksājumu pakalpojumu sniedzējam izteiks lūgumu saņemt tikai digitālā eiro maksājumu pamatpakalpojumus, par šiem pakalpojumiem netiks pieprasīta samaksa. Tātad patērētāji iegūs lētākus pakalpojumus. Tas attiecas gan uz digitālā eiro maksājumiem valsts robežās, gan pārrobežu maksājumiem, kā arī uz digitālā eiro turējuma limita pārsnieguma summas automātisku pārskaitīšanu uz nedigitālo eiro maksājumu kontu.

Vienlaikus maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs pieprasīt samaksu par digitālā eiro maksājumu papildu pakalpojumiem, piemēram, jau pieminētajiem nosacītajiem maksājumiem, kā arī digitālā eiro kontam piesaistītā nedigitālā konta uzturēšanu.

Digitālais eiro arī bezsaistē

Lai nodrošinātu, ka arī neaizsargātajām sabiedrības grupām, īpaši personām atsevišķos lauku vai attālos reģionos bez stabila sakaru tīkla, arī samazinoties skaidras naudas pieejamībai ir pieejams oficiālais maksāšanas līdzeklis, tiks izstrādāta digitālā eiro bezsaistes maksājumu funkcija.

Bezsaistes maksājumi tiks veikti lietotāja ierīces vietējā atmiņā, mijiedarbojoties diviem objektiem, piemēram, satuvinot divus viedtālruņus. Turklāt, veicot bezsaistes maksājumus, lietotājiem būs jāatklāj mazāk personas datu, nekā veicot maksājumu ar karti. Nevienam nebūs informācijas par to, ko tieši persona ir iegādājusies, izmantojot digitālo eiro bezsaistē.

Publikācija: ibizness.lv