Trešā maksājumu pakalpojumu direktīva un saistītās iniciatīvas

2023. gada 28. jūnijā Eiropas Komisija publicēja tiesību aktu priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir pārveidot maksājumu pakalpojumu regulējumu Eiropas Savienībā. Priekšlikumu pakete sastāv no:

• Trešās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD3; angl. Payment Services Directive 3);
• Maksājumu pakalpojumu regula (PSR; angl. Payment Services Regulation);
• Regula par finanšu datu piekļuvi (FIDA regula; angl. Financial Data Access Regulation).

Kā 2023. gada 28. jūnija runā[1] norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks V.Dombrovskis, priekšlikumi neparedz lielas pārmaiņas, un tie būtu jāuzskata par tādiem, kas veicina ES maksājumu sistēmas attīstību, nevis revolūciju. Tomēr, ir vairāki uzlabojumi un izaicinājumi, kas tirgus dalībniekiem būtu jāzina savlaicīgi, lai sagatavotos, pirms tie stājas spēkā.

Eiropas Komisija (Komisijas) pagājušajā gadā veica otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas[2] (PSD2) novērtējumu[3]. Novērtējumā secināts, ka PSD2 ir bijusi dažāda panākumu pakāpe. Tiek pausts viedoklis, ka direktīvas panākumi ir stingrās klientu autentifikācijas (SCA; angl. Secure Customer Authentication) ieviešana, kā arī efektivitātes, caurskatāmības un maksājumu instrumentu izvēles palielināšana maksājumu pakalpojumu lietotājiem. Novērtējumā tomēr arī konstatēts, ka PSD2 nespēja panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus bankām un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, un joprojām ir problēmas saistībā ar t.s. “Open Banking” jeb banku atvērto sadarbības platformu datu piekļuves saskarnēm.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas piemērojams maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un kuras ir nostiprinātas PSD2 un otrajā Elektroniskās naudas iestāžu direktīvā[4] (EMD2), tiks apvienotas vienā noteikumu kopumā, ko veidos jaunā PSD3 un PSR. Priekšlikums paredz atcelt PSD2, lai kļūtu par PSD3, un tiks izveidota maksājumu pakalpojumu regula (PSR), kurai būtu tieša ietekme uz dalībvalstīm, lai novērstu pašreizējās atšķirības prasību īstenošanā  un izpildē. PSD3 ietvers noteikumus par maksājumu iestāžu darbības licencēšanu un uzraudzību, tostarp arī elektroniskās naudas iestādēm. PSR būs ietvertas maksājumu iestādēm (tajā skaitā elektroniskās naudas iestādēm) piemērojamās rīcības prasības, caurspīdīguma un informācijas sniegšanas prasības, kā arī noteikumi par maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumu lietotāju tiesībām un pienākumiem. Turklāt, prasības par stingro klientu autentifikāciju (SCA) turpmāk būs arī ietvertas PSR. Lai visā Eiropas Savienībā panāktu vienotu un saskaņotu maksājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma piemērošanu, noteikumi par piemērošanas jomu un izņēmumiem tiks pārvietoti no direktīvas uz jauno PSR regulu.

Elektroniskās naudas iestādes kļūs par maksājumu iestāžu apakškategoriju. Turklāt Komisija ir ierosinājusi jaunu elektroniskās naudas pakalpojumu definīciju, kas aptver elektroniskās naudas emitēšanu, maksājumu kontu uzturēšanu, kuros glabā elektroniskās naudas vienības, un elektroniskās naudas pārskaitījumus.

Jauna maksājuma instrumenta definīcija tiek ietverta gan PSD3, gan PSR, un attieksies uz visiem individualizētiem instrumentiem (nevis, personalizētiem kā paredz šobrīd PSD2). Tādējādi tiks precizēts, ka arī pilnībā nepersonalizēti instrumenti (piemēram, priekšapmaksas kartes bez klienta vārda uz tiem) skaidri atbildīs maksājuma instrumenta definīcijai.

Komisija grozījusi arī maksājumu konta definīciju, precizējot, ka noteicošais kritērijs konta klasificēšanai par maksājumu kontu cita starpā būs klienta spēja veikt maksājumu darījumus ar trešajām personām. Tādējādi, Komisija ir uzsvērusi, ka struktūrām, kurām ir nepieciešams cits starpnieka konts, lai izpildītu maksājumu operācijas adresētas vai saņemamas no trešajām personām, nevajadzētu ietvert maksājumu konta definīcijā.

Maksājumu instrumentu izlaišana un maksājumu pieņemšanas pakalpojumi, kas tika uzskaitīti kopā PSD2, tagad ir atsevišķi uzskaitīti ierosinātajās PSR un PSD3.

FIDA regula paredz noteikt skaidru tiesību un pienākumu apjomu attiecībā uz plašāku klientu finanšu datu izmantošanu un koplietošanas pārvaldību finanšu sektorā (t.sk. arī ārpus maksājumiem), un padarīt atvērtāku un vieglāku piekļuvi klientiem uz datiem balstītajiem finanšu pakalpojumiem un produktiem (angl. data-driven financial services). Priekšlikums ir izstrādāts ar mērķi veicināt vairāk inovāciju finanšu produktos un pakalpojumos un stimulēt konkurenci finanšu nozarē. Komisija plāno uzlabot piekļuvi kvalitatīvākiem finanšu pakalpojumiem, piedāvājot personalizētus un vairāk uz lietotāju orientētus pakalpojumus, kā arī uzlabot to cenu un kvalitāti. Komisija cer, ka iepriekš apgrūtinošie procesi kļūs ērtāki un lētāki. Piemēram, ja kredītspējas dati būtu pieejamāki, klienti varētu piekļūt plašākam un konkurētspējīgākam finanšu pakalpojumu un produktu klāstam.

Turpmāk pievērsīsimies vairākiem svarīgākiem izmaiņu aspektiem, ko ievieš priekšlikumu pakete.

Piemērošanas izņēmumi

Viens no visplašāk izmantotajiem izņēmumiem atbilstoši PSD2 ir tā sauktais ierobežotā tīkla izņēmums[5]. To paredzēts detalizētāk skaidrot ar Eiropas Banku iestādes regulatīviem tehniskiem standartiem (t.s. RTS). Pašlaik viena šī izņēmuma daļa attiecas uz atsevišķiem maksāšanas līdzekļiem, kas ļauj to turētājam iegādāties preces vai pakalpojumus tikai izdevēja telpās vai ierobežotā pakalpojumu sniedzēju tīklā. PSR sašaurina šo izņēmuma daļu, precizējot, ka “telpas” nozīmē emitenta fiziskās telpas un neietver tiešsaistes veikala vidi, bet “ierobežotā tīklā” nozīmē “vienā ierobežotā tīklā”.

Nedaudz grozīts arī komercaģenta izņēmuma[6] apjoms. Proti, komercaģenta izņēmuma jēdziens tiks sīkāk precizēts, atsaucoties uz Direktīvu 86/653/EEK[7]. Šī direktīva ir transponēta Latvijā ar Komerclikumu, kas VI sadaļā paredz skaidrāku izpratni par komercaģenta statusu. Biznesa vienībām, kas paļaujas uz šo izņēmumu, būs jānoslēdz komercaģenta līgums, paredzot reālas tiesības apspriest, sagatavot vai arī noslēgtu darījumu, kurš viņam uzticēts. Tomēr jāpiebilst, ka līdzvērtīgi šī brīža interpretācijai tiks skaidri noteiks, ka šis izņēmums neattieksies uz e-komercijas platformām, kas darbojas kā komercaģenti vienlaicīi gan pircēju, gan pārdevēju vārdā.

Paturot prātā straujo tehnoloģiju attīstību, Komisija ir precizējusi tehnisko pakalpojumu nodrošinātāju[8] izņēmumu. Proti, tādi elektroniskie maki, kā piemēram GooglePay un ApplePay, kas ietver jau izsniegta maksāšanas instrumenta (piemēram, kredītkartes) izmantošanu, netiks uzskatīti par maksāšanas līdzekli, bet gan par maksājumu lietojumprogrammu, faktiski atstājot to operatorus ārpus ar šiem aktiem regulētās darbības jomas.

Skaidras naudas izņemšanas pakalpojums bez licences saņemšanas

PSR paredz ievest jaunievedumu mazumtirdzniecības veikaliem. Tādiem veikaliem, kas piedāvā skaidras naudas izņemšanu bez pirkuma, nebūs vajadzīga licence vai atļauja, ja skaidras naudas izņemšana notiks tikai to telpās un nepārsniegs 50 eiro apjomu.

Darbības izbeigšanas plāns

Neraugoties uz to, ka dažas dalībvalstis ir jau iepriekš prasījušas maksājumu iestādēm izstrādāt darbības izbeigšanas plānu kā daļu no licences pieteikuma, PSD3 tagad pieprasīs, lai visiem pieteikuma licences saņemšanai iesniedzējiem pieteikuma paketē būtu arī darbības izbeigšanas plāns. Šim dokumentam būtu jāizklāsta scenārijs maksājumu iestādes neveiksmes gadījumā (tostarp parastās uzņēmējdarbības nepārtrauktība un atjaunošana) un vajadzētu būt piemērotam, lai veiktu darbības pārtraukšanu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

Klientu līdzekļu aizsardzības prasības[9]

Maksājumu iestādēm būs jāizvairās no koncentrācijas riska, sargājot klientu līdzekļus vairāk nekā vienā kredītiestādē vai alternatīvi, turot tos centrālajā bankā. Ja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jāuztur vairāki bankas konti dažādās bankās, tas var ievērojami palielināt to izmaksas un radīt papildus operacionālās darbības slogus.

Sākotnējais kapitāls un pašu kapitāls

Izņemot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem (MIPS vai PISP; angl. payment initiation service provider), sākotnējā kapitāla prasības kopumā paredzēts palielināt, lai atspoguļotu inflācijas izmaiņas kopš PSD2 pieņemšanas. Uzraugiem būs arī tiesības palielināt pašu kapitāla prasības maksājumu iestādēm, kas nesniedz elektroniskās naudas pakalpojumus, par līdz pat 20%.

Ietekme uz esošajām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm

Esošās maksājumu un elektroniskās naudas iestādes, kas darbojas saskaņā ar PSD2 vai EMD2 ietvaru, varēs turpināt darboties, pamatojoties uz to esošajām licencēm, vēl 24 mēnešus pēc PSD3 stāšanās spēkā. Pa to laiku viņiem būs jāiesniedz vajadzīgā informācija un dokumenti saviem uzraugiem valstī, kas nepieciešami, lai pierādītu atbilstību jaunajām licencēšanas prasībām un iegūtu jaunu licenci saskaņā ar PSD3 regulējumu. Alternatīvi, uzraugiem būs iespēja automātiski piešķirt licenci esošajām iestādēm, ja tām jau ir pietiekami pierādījumi, kas pierāda, ka iestādes atbilst jaunajām prasībām.

Bankomātu tīklu operatoru reģistrācijas režīms

Saskaņā ar pašreizējo režīmu bankomātu (ATM) tīklu ieviesējiem, kas neapkalpo maksājumu kontus, nav nepieciešama licence. Saskaņā ar ierosināto PSD3 viņiem joprojām nebūs jāsaņem licence, bet pirms darbības uzsākšanas viņiem būs jāreģistrējas pie uzrauga savā valstī.

Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēji un kontu informācijas pakalpojumu sniedzēji

Ņemot vērā to, ka MIPS un kontu informācijas pakalpojumu sniedzēji (KIPS vai AISP; angl. account information service provider) jau iepriekš ir saskārušies ar grūtībām iegūt PSD2 paredzēto profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, piedāvātais PSD3 regulējums paredz iespēju profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas vietā izveidot 50 000 eiro sākotnējo kapitālu.

Konta informācijas pakalpojuma definīcija ir grozīta, lai precizētu, ka uzņēmums, kas vāc maksājumu konta informāciju, izmantojot tehnisko pakalpojumu sniedzēju, ietilpst darbības jomā, ja tas apkopo informāciju kā daļu no tiešsaistes pakalpojuma. Tas nozīmē, ka daži uzņēmumi, kas vāc un apkopo informāciju par maksājumu kontiem, attieksies uz regulējuma darbības jomu pat tad, ja tie paļaujas uz citu personu, lai piekļūtu informācijai.

Maksājuma ierosināšanas pakalpojumu definīcija ir grozīta, iekļaujot maksājuma uzdevuma sniegšanu ne tikai pēc maksātāja, bet arī saņēmēja pieprasījuma attiecībā uz maksājumu kontu, kas atrodas pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Tas nozīmē, ka tehnisko pakalpojumu sniedzējus, kuri pašlaik apgalvo, ka tie nav maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēji, jo tie nav tiešā veidā starpnieki starp maksātāju un tā kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, maksātāja banku), varētu tikt iekļauti licencēšanas prasību darbības jomā, ievērojot arī citas prasības saskaņā ar PSD3 un PSR, ja tās rīkojas pēc maksājuma saņēmēja pieprasījuma.

Klientu tiesības un caurskatāmība

Ierosinātajā PSR ir ietverti vairāki noteikumi par klientu tiesībām, caurskatāmības prasībām, kā arī sīki izstrādāti noteikumi par standartlīgumu prasībām maksājumu iestādēm, kuru mērķis ir nodrošināt turpmāku saskaņotību un labāku šo noteikumu piemērošanu visā Eiropas Savienībā.

Krāpšana, uzdodoties par citu personu

Kopš PSD2 ieviešanas ir parādījušies jauni krāpšanas veidi, kurus PSD2 nav paredzējis. Tāpēc PSD3 plāno risināt jaunos krāpšanas veidus, piemēram, uzdošanos par citu personu, kuru novēršanai stingrā klientu autentifikācija līdz šim nav spējusi tikt galā.

PSR ievieš jaunu prasību maksājumu pakalpojumu sniedzējam atmaksāt patērētājam naudu, ja ar patērētāju ir manipulējusi trešā persona, uzdodoties par maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, un šīs manipulācijas rezultātā vēlāk tika veikti krāpnieciski autorizēti maksājumu darījumi, ar nosacījumu, ka patērētājs par šādu krāpšanu ir ziņojis policijai un paziņojis bez kavēšanās savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Zaudējumu atlīdzības pienākums nebūs piemērojams, ja patērētājs būs pats rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tomēr attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būs pienākums pierādīt krāpšanu vai rupju neuzmanību, kas, visticamāk, vairumā gadījumu būs sarežģīti.

Klientu brīdināšana un personāla apmācība

PSR pieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izmantojot visus piemērotos līdzekļus un plašsaziņas līdzekļus, brīdinātu savus klientus, kad parādās jauni maksājumu krāpšanas veidi, sniegt viņiem skaidrus norādījumus par to, kā identificēt krāpšanas mēģinājumus, un brīdināt par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, lai izvairītos no krāpšanas. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir arī pienākums nodrošināt darbiniekiem vismaz ikgadēju apmācību par maksājumu krāpšanas riskiem un tendencēm, kā arī nodrošināt, lai darbinieki būtu atbilstoši apmācīti, lai mazinātu un pārvaldītu maksājumu krāpšanas riskus.

Informācija par izmaksām un maksām

Attiecībā uz kredīta pārvedumiem un naudas pārvedumiem no Eiropas Savienības uz trešajām valstīm maksājumu iestādēm būs jāinformē klienti par paredzamajām valūtas konvertēšanas izmaksām. Tiks ieviesta lielāka caurskatāmība arī attiecībā uz bankomātu maksām, ņemot vērā to, ka saskaņā ar ierosināto PSR klientiem būs jāsniedz informācija par visām piemērojamajām maksām, ko noteikuši citi bankomātu operatori tajā pašā dalībvalstī, lai viņi varētu iepriekš zināt kopējo maksu, kas tiks piemērota neatkarīgi no izmantotā bankomāta.

Informācija par maksājumu saņēmējiem

Ierosinātais PSR prasīs maksājumu iestādēm iekļaut maksājumu kontu izrakstos informāciju, kas nepieciešama, lai nepārprotami identificētu maksājuma saņēmēju, piemēram, atsauci uz maksājuma saņēmēja nosaukumu, ņemot vērā, ka šī pienākuma neesamība saskaņā ar PSD2 ir radījusi daudz neskaidrību klientiem, kuri savos konta izrakstos bieži nevarēja identificēt maksājumu saņēmējus.

IBAN pārbaudes. Maksājuma saņēmēja informācijas pārbaude kredīta pārvedumos

Attiecībā uz kredīta pārvedumiem PSR plānots pieprasīt, lai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma pārbaudītu, vai unikālais identifikators (piemēram, IBAN) un maksājuma saņēmēja vārds atbilst šai maksātāja sniegtajai informācijai, un paziņo šādas pārbaudes rezultātu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja attiecīgā informācija nesakrīt, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jāinformē maksātājs par šādām neatbilstībām pirms maksātājs pabeidz maksājuma uzdevumu un veic kredīta pārvedumu. Tomēr maksātājs var izlemt, vai turpināt kredīta pārvedumu, neskatoties uz konstatētajām neatbilstībām. Tas ir bezmaksas pakalpojums maksātājiem.

Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepaziņos maksātājam par konstatēto neatbilstību starp unikālo identifikatoru un maksātāja norādīto maksājuma saņēmēja vārdu saistībā ar autorizētu kredīta pārvedumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs būs finansiāli atbildīgs pret maksātāju par jebkādiem no tā izrietošajiem zaudējumiem.

Standartlīguma prasības

Standartlīguma prasības, kas maksājumu iestādēm ir jāievēro, ir plānots pārvietot no PSD2 un ietvert PSR. PSR tiks ietverti noteikumi, kas sniedz lielāku skaidrību par standartlīgumu saturu, klientu tiesībām uz izbeigšanu, brīdinājumu termiņiem utt.

Piekļuve maksājumu sistēmām

PSR plānot paplašināt nediskriminējošas piekļuves prasības attiecībā uz maksājumu sistēmām, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Norēķinu galīguma direktīvu[10]. Maksājumu sistēmu operatoriem būs ticamāk jāpārskata savi piekļuves noteikumi un procedūras, ņemot vērā šīs izmaiņas. Nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu vēlēties apsvērt, vai pēc izmaiņu stāšanās spēkā pieteikties tiešai piekļuvei šādām sistēmām.

Piekļuve bankas kontiem

PSR plāno stiprināt pašreizējās PSD2 prasības kredītiestādēm, lai nodrošinātu nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju piekļuvi maksājumu kontiem. Proti, PSR paredz, ka kredītiestāde var atteikties atvērt vai vienpusēji slēgt maksājumu kontu maksājumu iestādei (tajā skaitā elektroniskās naudas iestādei, kas jaunajā režīmā kļūst par maksājumu iestādi) tikai noteiktās ierobežotās situācijās. PSR arī paplašina priekšrocības, ko sniedz šādas piekļuves tiesības, attiecībā arī uz personām, kas piesakās maksājumu iestādes licencei, maksājumu iestāžu pārstāvjiem un elektroniskās naudas izplatītājiem.

Banku atvērtā sadarbība jeb Open Banking

Kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, bankām) būs maksājumu ierosināšanas un kontu informācijas pakalpojumu sniedzējiem jāpiedāvā īpaša saskarne banku datu piekļuvei, un tiem būs jāpublicē savā tīmekļa vietnē ceturkšņa statistika par īpašās saskarnes pieejamību un veiktspēju. Lai nodrošinātu banku atvērtās sadarbības sistēmas darbību bankas saskarņu traucējumu gadījumā, MIPS un KIPS varēs izmantot alternatīvus risinājumus un paturēs tiesības prasīt no bankas zaudējumu atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem.

Bankām būs jānodrošina saviem klientiem izsniegto atļauju vadības panelis, lai pastāvīgi un ērtā veidā uzraudzītu un pārvaldītu visas KIPS piešķirtās atļaujas.

Stingrā klientu autentifikācija (SCA)

PSR plāno precizēt, ka SCA ir jāpiemēro, i) ja maksātājs piekļūst maksājumu konta informācijai, pat ja maksātājs nepiekļūst maksājumu kontam, un ii) ja ir saņemts pilnvarojums veikt tirgotāja (saņēmēja) ierosinātus darījumiem, izmantojot attālināto kanālu (piemēram, izmantojot lietotni vai tīmekļa saskarni), iesaistot maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāievieš darījumu uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātu SCA piemērošanu un uzlabotu krāpniecisku darījumu novēršanu un atklāšanu. Tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kas paļaujoties uz likumā noteiktiem piemērošanas izņēmumiem, pārbauda SCA elementus, būs jānoslēdz ārpakalpojumu līgums ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai varētu turpināt veikt šādas pārbaudes.

Uzņēmumiem būs jāatbilst jaunām pieejamības un iekļaujamības prasībām saistībā ar SCA lietošanu, lai ļautu visiem klientiem, tostarp tiem, kuriem ir invaliditāte, veikt SCA. Tādā pašā veidā Komisija ir uzsvērusi, ka SCA nevar būt atkarīga no viedtālruņu ierīču lietošanas, jo tas var arī diskriminēt noteiktas klientu grupas.

Regulatoru pilnvaras un sankcijas

PSR paredz paplašināt regulatoru uzraudzības pilnvaras un nosaka būtiskas sankcijas par noteiktu prasību pārkāpumiem. Šīs izmaiņas, visticamāk, ietekmēs valsts kompetento iestāžu regulatīvās stratēģijas un prioritātes un var palielināt piespiedu pasākumu iespējamību un ietekmi pret uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus. PSR piešķir plašas pilnvaras izmeklēt iespējamos pārkāpumus, piemēram, izmeklēt pakalpojumu sniedzējus, maksājumu sistēmu operatorus un ārpakalpojumu sniedzējus.

PSR nosaka papildus sankcijas par noteiktu prasību pārkāpumiem, piemēram, noteikumiem par piekļuvi maksājumu kontam un krāpšanas novēršanas pasākumu neievērošanu, tostarp SCA nepiemērošanu. Regula paredz, ka maksimālais sods dalībvalstīm jānosaka vismaz 10% apmērā no gada neto apgrozījuma juridiskām personām un 5 000 000 eiro fiziskām personām.

Kompetentās iestādēm ir paredzētas tiesības uzlikt arī periodiskus soda maksājumus juridiskām vai fiziskām personām par jebkura lēmuma, rīkojuma, pagaidu pasākuma, pieprasījuma, pienākuma vai cita pasākuma, kas pieņemts saskaņā ar PSR, neievērošanu. Regula paredz, ka maksimālais sods dalībvalstīm jānosaka vismaz 3% apmērā no vidējā dienas apgrozījuma juridiskai personai un 30 000 eiro apmērā fiziskai personai.

Jauns atvērto finanšu datu režīms

Papildus priekšlikumiem PSD3 un PSR priekšlikumu pakete paredz FIDA regulu, kas paplašinās prasības nodrošināt trešajām pusēm piekļuvi klientu datiem, ietverot plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas nav saistīti tikai ar kontiem un maksājumiem, bet tostarp arī hipotēkām, aizdevumiem, uzkrājumu un ieguldījumu pakalpojumiem, pensijām un apdrošināšanu. Jaunais režīms radīs jaunus datu apmaiņas standartus un prasīs attiecīgajām trešajām personām saņemt atļauju saviem finansēšanas pakalpojumiem. Regula paredz ietvert arī prasības ieviest klientu izsniegto atļauju vadības paneļus.

Kad sagaidāmas izmaiņas?

Ierosināto tiesību aktu pakete ir viens no pirmajiem soļiem ES likumdošanas iniciatīvā, un ierosinātā PSD3, PSR un FIDA regula vēl nav nonākusi likumdošanas procesa sarežģītajos gaiteņos. Priekšlikumu galīgās versijas, iespējams, tiks pieņemtas līdz 2024. gada beigām vai 2025. gada sākumam, vai pat vēlāk. Salīdzinājumam, sākotnējais priekšlikums par PSD2 tika publicēts 2013. gadā un tika pieņemta 2015. gada beigās, un dalībvalstīm bija jātransponē tās noteikumi valsts tiesību aktos līdz 2018. gada janvārim.

Pēc pieņemšanas un stāšanās spēkā dalībvalstīm būs 18 mēneši, lai PSD3 ieviestu valsts tiesību aktos. Savukārt regulas plānots sākt tieši piemērot visās dalībvalstīs 18 mēnešus pēc to stāšanās spēkā.

[1] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/SPEECH_23_3575.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02015L2366-20151223.

[3] Pieejams 5. pielikumā ietekmes novērtējuma ziņojumā PSR priekšlikumam; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=SWD:2023:231:FIN&qid=1688388693349.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02009L0110-20180113.

[5] Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma (MPENL) 3. panta pirmās daļas 10. punkts; PSD2 3. panta (i) apakšpunkts.

[6] MPENL 3. panta pirmās daļas 2. punkts; PSD2 3. panta (b) apakšpunkts.

[7] Padomes direktīva 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem; https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/1986/653/oj/?locale=LV.

[8] MPENL 3. panta pirmās daļas 9. punkts; PSD2 3. panta (j) apakšpunkts.

[9] MPENL 38. pants; PSD2 10. pants.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, kas ieviesta Latvijā ar likumu “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”.