Būtiskākās 2021. gada tiesu atziņas nodokļu jomā. 4. daļa
2022 - 02 - 21
Autors: Elīna Ločmele
Turpinām izskatīt 2021. gada būtiskākās tiesu atziņas nodokļu jomā. Šoreiz – divas lietas saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem un to iekļaušanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.
Lieta SKA-301/2021
Lietas būtība
Senāta 2021. gada 8. oktobra spriedumā lietā SKA-301/2021 persona 2016. gada 16. jūnijā mantošanas ceļā no mirušās laulātās bija ieguvis ¼ domājamās daļas no mājas. Atlikušās domājamās daļas mantoja citas privātpersonas. Persona 2016. gada 25. novembrī atsavināja sev piederošu nekustamo īpašumu (dzīvokli) par kopējo darījuma summu 56 000 eiro. Persona Valsts ieņēmumu dienestā (VID) neiesniedza deklarāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanu un no tā gūtajiem ienākumiem. No dzīvokļa atsavināšanas iegūtie līdzekļi (32 038,58 eiro) tika izlietoti, lai dzēstu kredīta saistības par mantoto māju.
Izskatāmajā lietā tika vērtēts, vai no dzīvokļa atsavināšanas iegūtie un kredīta dzēšanai novirzītie līdzekļi ir atzīstami par ieguldījumu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā un vai tas sniedz pamatu samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.
Persona pauda viedokli, ka līdzekļi, kas iztērēti kredītsaistību dzēšanai par mantoto māju, uzskatāmi par ieguldījumu funkcionāli līdzīgā īpašumā un šāds ieguldījums likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 9. panta 1. daļas 34.2 punkta izpratnē ļauj samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu summu.
Likuma par IIN 9. panta 1. daļas 34.2 punktā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Senāta atziņas
Senāts spriedumā lietā SKA-301/2021 vispirms norāda, ka tipiskā likuma par IIN 9. panta 1. daļas 34.2 punkta piemērošanas situācijā ienākums no viena nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek izlietots cita nekustamā īpašuma iegādei. Senāts norāda arī uz likumprojekta anotāciju, kurā norādīti tipiskākie piemēri ieguldījumam funkcionāli līdzīgā īpašumā, kas saistīti ar viena īpašuma atsavināšanu un cita īpašuma iegādi. Ierastās situācijās nav problēmu identificēt atsavināšanas darījumā iegūto līdzekļu apmēru (ienākumu) un izdevumus cita funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādei (ieguldījumu), kas ļauj samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu apmēru. Izskatāmā lieta atšķiras no tipiskiem gadījumiem ar to, ka otrs īpašums ir iegūts mantošanas ceļā.
Senāts vispirms jau norāda, ka mantošana ir bezatlīdzības īpašuma iegūšanas veids, tādēļ nekustamā īpašuma iegūšana mantošanas ceļā pati par sevi nav atzīstama par ieguldījumu funkcionāli līdzīgā īpašumā. Senāts skaidro, ka, iegūstot nekustamo īpašumu mantošanas ceļā, personai nav radušies faktiski novērtējami izdevumi (neskaitot ar mantošanas lietu saistītos izdevumus), tādējādi nebūtu pamata mantotā īpašuma kadastrālo vērtību novērtēt kā ieguldījumu.
Lasīt plašāk šeit.