Nozīmīgs spriedums vēja elektrostaciju parku attīstībai

2022. gada 10. jūnijā stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 10. maija spriedums lietā Nr. A420181220, ar kuru tiesa uzdeva Tukuma novada domei izdot SIA “Pienava wind” labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta SIA “Pienava wind” paredzētā darbība – vēju elektrostaciju parka “Pienava” būvniecība Tukuma novadā, kā arī atzina par prettiesisku Tukuma novada domes sākotnējo lēmumu, ar kuru tā neakceptēja vēja elektrostaciju parka būvniecību (turpmāk – Spriedums). Lai arī šis nav pirmais spriedums, kurā analizēti ar vēja elektrostaciju parku būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu saistīti jautājumi, vairāki tiesas izdarītie secinājumi, autoru ieskatā, var būt nozīmīgi arī nākotnē būvējamo vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Tādēļ šajā rakstā aplūkoti, autoru ieskatā, nozīmīgākie tiesas secinājumi. Vienlaikus raksta autori vēlas izmantot izdevību, lai paustu savu viedokli par vairākiem lietas izskatīšanas gaitā aktualizētiem jautājumiem, kuri atšķiras no tiesas izdarītajiem secinājumiem vai par kuriem tiesa Spriedumā tieši neizteicās.

Kā informē vēja parka “Pienava wind” attīstītāja SIA “EOLUS” valdes loceklis Gatis Galviņš, šobrīd, kad dienaskārtībā ir Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšana, īpaši svarīgi ir izveidot jaunus enerģijas ieguves avotus, kas ļautu to īstenot. Viens no šādiem projektiem ir vēja parks “Pienava wind”, tomēr sākumā Tukuma novada dome likusi būtiskus šķēršļus šīs ieceres īstenošanai un projekts ir regulāri ticis ierauts vietvaras politiskajās spēlēs. Jāsaprot, ka šā brīža regulējums ir ārkārtīgi riskants, investoru atstājot tiesiski neaizsargātu, jo dārgais projekta attīstības process faktiski var tikt apturēts ne tikai politiķu rīcības, bet arī dažu privātpersonu iegribu dēļ. Otrkārt, pašvaldībai liekas pieņemami, ka atsevišķu privātpersonu rokās ir arī lemšana par nacionālas nozīmes jautājumiem, tāpēc jau iepriekš G. Galviņš paudis viedokli, ka par tik stratēģiski svarīgiem projektiem būtu jālemj valdībai, šāda mēroga projektiem piešķirot nacionālas nozīmes statusu. Līdzšinējie tiesas lēmumi ir bijuši par labu “Pienava wind” attīstīšanai, tādēļ attīstītājs, protams, cer, ka šī skumjā sāga ar pašvaldības liktajiem sprunguļiem projekta attīstīšanai reiz beigsies, citādi investoriem par Latviju kā investīcijām pievilcīgu valsti tiek nodoti ļoti nelabvēlīgi signāli. Vēja parkā “Pienava wind” paredzēts uzstādīt vismaz 22 modernākās vēja turbīnas. Ja tiktu īstenots arī blakus esošā “Dobele wind” vēja parka projekts, tad šie parki kopā ik gadu spētu saražot 700–1000 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas būtu pielīdzināms 20 % no kopējā Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa. G. Galviņš uzskata, ka tā ir politiskā bezatbildība esošajā ģeopolitiskajā situācijā ignorēt visai valstij aktuālās vajadzības, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Turklāt, ja projekta attīstību nebūtu aizkavējuši dažādi mākslīgi liktie šķēršļi, vēja parks tiktu nodots ekspluatācijā jau šogad.