Augstākā tiesa sniedz skaidrojumu par līguma ar patērētāju noteikumu saprotamības prasībām

2020. gada 29. janvārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments taisīja spriedumu lietā Nr. C31270915, SKC–9/2020, kurā sniedza skaidrojumu par patērētāja līguma noteikumu saprotamības prasībām.

Patērētājs bija vērsies tiesā par privātās pensijas apdrošināšanas polises noteikumu atzīšanu par netaisnīgiem un spēkā neesošiem, jo tie paredzēja apdrošinātājam tiesības regulāri atskaitīt par labu sev no uzkrātās apdrošinājuma summas atlīdzību apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai, nenorādot konkrētu atlīdzības summu un atskaitījumu regularitāti. Patērētājs arī bija lūdzis tiesu noteikt vidējo atskaitījuma apmēru un piedzīt zaudējumus.

Lietas izskatīšanas gaitā Augstākā tiesa konstatēja, ka polisē nav atsevišķi norādītas ieturējumu summas apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai, tomēr atzina, ka šādam apstāklim nav izšķirošas nozīmes. Pirmkārt, līgumā ir precīzi norādīta uzkrātā izmaksu summa, uz ko apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības katru gadu. Otrkārt, no līgumā norādītās informācijas ieturējumu summu ir iespējams aprēķināt, atņemot no iemaksu summas, kurai pieskaitīta garantētā vai iespējamā papildu peļņa, paredzēto izmaksu summu. Lai arī komisijas maksa līgumā netika izdalīta atsevišķi, tiesa secināja, ka šādi līguma noteikumi par komisijas maksas apmēra noteikšanu atbilst pārskatāmības prasībām.

Augstākā tiesa skaidroja līguma ar patērētāju pārskatāmības prasības atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrai:

• prasība, saskaņā ar kuru līguma noteikumam ir jābūt formulētam vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, nenozīmē, ka līgumā ar patērētāju ietvertajos līguma noteikumos, kuri nav tikuši atsevišķi apspriesti un kuros ir precīzi noteikts patērētājam sedzamās pārvaldības izmaksas un komisijas maksas par aizdevuma izsniegšanu apmērs, aprēķināšanas metode un to iekasēšanas termiņš, ir jāatspoguļo arī visi pakalpojumi, par kuru sniegšanu tiek iekasētas attiecīgās summas (2019.gada 3.oktobra spriedums lietā „Kiss and CIB Bank”, C‑621/17, ECLI:EU:C:2019:820, 45.punkts);
• tāds līguma noteikums, kas attiecas uz aizdevuma līguma pārvaldības izmaksām un kas neļauj nepārprotami identificēt konkrētus pakalpojumus, kuri tiek sniegti kā pretizpildījums, principā nerada tādu ievērojamu nelīdzsvarotību no līguma izrietošajās pušu tiesībās un pienākumos, kas ir pretēja godprātības prasībai un kaitē patērētājam (2019.gada 19.septembra spriedums lietā „Ottília Lovasné Tóth un ERSTE Bank Hungary Zrt.”, C-34/18, ECLI:EU:C:2019:764).

Papildus jānorāda, ka prasība tam, ka līguma noteikumam ir jābūt sastādītam vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, ir jāsaprot tā, ka ar to ir saistīts arī komersanta pienākums līgumā pārskatāmi izklāstīt, kā konkrēti darbojas mehānisms, uz kuru ir atsauce attiecīgajā noteikumā, kā arī attiecīgā gadījumā, kāda ir saistība starp šo mehānismu un mehānismu, kas ir paredzēts citos līguma noteikumos, lai radītu patērētājam iespēju, pamatojoties uz konkrētiem un saprotamiem kritērijiem, paredzēt ekonomiskās sekas, kuras viņam izriet no šī noteikuma (EST spriedumi, 2014. gada 30. aprīlis, Kásler un Káslerné Rábai, C‑26/13, EU:C:2014:282, 75. punkts, kā arī 2015. gada 23. aprīlis, Van Hove, C‑96/14, EU:C:2015:262, 50. punkts, 2017. gada 20. septembra C‑186/1,6 Ruxandra Paula Andriciuc u.c. pret Banca Românească SA. 45. punkts).

Pārskatāmības prasība arī nosaka, lai līguma noteikumi būtu formāli un gramatiski saprotami, patērētājiem jāspēj novērtēt līguma ekonomiskās sekas, termiņš un citi būtiski noteikumi (lieta C-186/16 Andriciuc, 44. un 45.punkts, lieta C-26/13 Kásler and Káslerné Rábai, 71. un 72. punkts u.c.).

Jautājums par to, vai attiecīgais noteikums patērētājam bijis pietiekami skaidrs, ir jāizskata, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, tostarp reklāmu un informāciju, ko komersants patērētājam ir sniedzis līguma noslēgšanas gaitā, apspriežot līgumu (sal. spriedumu, 2015. gada 26. februāris, Matei, C‑143/13, EU:C:2015:127, 75. punkts).

Tātad, lai līguma noteikums atbilstu pārskatāmības prasībai, līgumā nav noteikti jābūt visām ar līgumu saistītajām izmaksām, administrēšanas izdevumiem un līdzīgiem papildus maksājumiem. Tomēr, lai komersants izpildītu līguma noteikumu pārskatāmības prasību, ir jābūt skaidri noteiktai šo izdevumu aprēķināšanas kārtībai un metodikai, lai patērētājam pietiekami loģiskā un saprotamā veidā tiktu izklāstīti un būtu saprotami līguma noteikumi. Tai skaitā ņemami vērā ne vien līguma rakstveida noteikumi, bet arī reklāma un informācija, ko komersants sniedzis, apspriežot līgumu. Šādai informācijai, lai uz to atsauktos, jābūt patērētājam faktiski pieejamai.